Atrodi lielo un mazo!

Mācies dārza un lauka kukaiņus un viņu kāpurus!

Klikšķini pieaugušo kukaini, pēc tam tā kāpuru, vai otrādi. Ja būsi pareizi izvēlējies, kartītes paliks ar nosaukumiem uz augšu.

Gājienu skaits:

Palasi aprakstus!

Čemurziežu dižtauriņš

Papilio machaon
Pieaugušais: Viens no lielākajiem Eiropas tauriņiem, tā spārnu plētums sasniedz 70-90 mm. Gadā ir divas paaudzes - pirmās paaudzes tauriņi novērojami maija vidū, jūnijā, otrās – jūlijā, augusta vidū. Tauriņš izplatīts visā Latvijā, taču tas ir samērā reti sastopams. Sastopams atklātās teritorijās, pļavās, laukos, ceļmalās, retāk – meža pļaviņās. Pieaugušie tauriņi barojas ar ziedu nektāru. Barojoties, tauriņi var veikt tālus pārlidojumus. Pārziemo kūniņas stadijā.
Kāpuri: Gadā ir divas paaudzes. Pirmās paaudzes kāpuri barojas no augusta līdz oktobra sākumam, pārziemo kūniņas stadijā un izlido maijā-jūnijā. Otrās paaudzes kāpuri barojas jūnijā-jūlijā, bet pieauguši tauriņi lido jūlija beigās-augustā. Kāpuri ir augēdāji, barojas ar dažādiem čemurziežu dzimtas augiem - purva rūgtdillēm, zirdzenēm, dillēm un vairākiem citiem. Kāpuram ir interesanti pielāgojumi ienaidnieku atbaidīšanai. Iztraucētam tam aiz galvas, līdzīgi gliemeža radziņiem, izspīlējas divi dakšveidīgi oranžas krāsas izaugumi, kuri izdala nepatīkamu smaržu.

Dārza vabole

Phyllopertha horticola
Pieaugušais īpatnis ir apmēram 1 ‒ 1,5 cm gara brūna ovālas nedaudz saplacinātas formas vabole, galva metāliski spīdīga tumši zaļa līdz zila. Viena paaudze gadā. Pieaugušās vaboles izlido no augsnes maija beigās jūnija sākumā, pārojas un uzsāk olu dēšanu augsnes virskārtā un barošanos ar augu lapām, pumpuriem un jauniem augļaizmetņiem.
Kāpuri izšķiļas apmēram mēneša laikā, dzīvo augsnē apmēram 5 ‒ 10 cm dziļumā. Rudenī kāpuri pārvietojas dziļāk augsnē (apmēram 30 cm), kur ziemo. Pavasarī tie iekūņojas un pēc kāda laika izšķiļas vaboles un izlien no augsnes. Kāpuri barojas ar augu saknēm. Kāpuri biežāk bojā zālaugus, bet var bojāt jauno kociņu un krūmu saknes.

Sprakšķi

Agriotes spp.
Pieaugušais: Polifāgs kaitēklis. No olas līdz pieaugušam īpatnim attīstās 5 gadu laikā. Pārziemo vaboles un kāpuri augsnē 50 ‒ 80 cm dziļumā. Vaboles pārtrauc ziemošanu maijā vai jūnija sākumā. Mātītes dēj olas augsnes virskārtā. Kāpuri izšķiļas jūlijā vai augustā. Pieauguši kāpuri iekūņojas augsnē 10 ‒ 20 cm dziļumā. Pēc trīs nedēļām izkūņojas jaunās vaboles, kuras paliek ziemot augsnē. Kaitēklis masveidā savairojas daudzgadīgajos zālājos.
Kāpuri izšķiļas jūlijā vai augustā. Kāpuru attīstībai augsnē nepieciešams mitrums. Ja augsnē mitruma mazāk par 25%, kāpuri iet bojā. Pirmajās attīstības stadijās kāpuri pārtiek no trūdvielām, vēlāk no augu apakšzemes daļām. Pieauguši kāpuri iekūņojas augsnē 10 ‒ 20 cm dziļumā. Pēc trīs nedēļām izkūņojas jaunās vaboles, kuras paliek ziemot augsnē. Kaitīgi kāpuri, kas iegraužas augu saknēs un bumbuļos. Bojātie bumbuļi inficējas ar sēņu ierosinātām slimībām un bojājas.

Maijvabole

Melolontha melolontha
Viena paaudze attīstās 4-5 gados. Pieaugušas vaboles ziemo augsnes aramkārtas apakšējā slānī un nedaudz dziļāk. Vaboles lido maijā vai jūnijā, vakaros. Parasti tās uzturas koku lapotnēs un grauž to lapas. Divas nedēļas pēc izlidošanas sākas olu dēšana augsnē apmēram 10 ‒ 20 cm dziļumā. Aptuveni pēc mēneša šķiļas kāpuri, kas pārtiek no sīkām saknītēm un nedzīvām augu daļām. Ceturtajā dzīves gadā kāpuri augsnē iekūņojas 25 ‒ 30 cm dziļumā. Mēneša laikā attīstās jaunās vaboles, kas paliek augsnē ziemot.
Ļoti postīgi kāpuru nodarītie bojājumi var būt dārzeņu laukos un augļu koku audzētavās. Izšķīlušies kāpuri sākumā pārtiek no sīkām saknītēm un trūdošiem augiem. Otrā gadā pārtiek no augu saknēm. Bojātie augi novīst un ir viegli izraujami. Viskaitīgākie kāpuri ir trešajā- ceturtajā gadā. Ceturtā gada jūlijā kāpuri iekūņojas. Maijvaboļu savairošanos ierobežo vēsi, lietaini pavasari, vējains laiks un kāpuru saslimšana. Dabiskie ienaidnieki – strazdi, vārnas, kaijas, kurmji, skrejvaboles.

Kazrožu sfings

Deilephila elpenor
Pieaugušie visaktīvākie ir jūnija mēnesī. Tie naktī apmeklē ziedus, kas zied un veido nektāru naktī, tauriņi barojas ar nektāru un vienlaicīgi apputeksnē augus. Mātītes dēj olas atsevišķi vai pārī uz augu lapām. Arī cilvēku veidotos dārzos uz fuksijām, dālijām un lavandām bieži ir atrodamas to olas. Olas ir bālgani zaļas ar spīdīgu struktūru. Kāpuri parasti izšķiļās desmit dienu laikā. Pēc aptuveni 27 dienām kāpuri iekūņojas pupārijos, kuri ir 40–45 mm gari.
Jauniem kāpuriem ir dzeltenīgi balta līdz zaļa krāsa. Kad kāpuri ir beigušies augt, tie ir brūni pelēkā krāsā ar melniem punktiem visā ķermeņa garumā. Kāpuriem aizmugurē ir izliekta rags, kas ir tādā pašā krāsā kā viņu ķermenis. Pilnībā izaugušu kāpuru garums var s asniegt ap 7 cm, to svars ir no 4 līdz 7,5 gramiem. Dzīves laikā tie kopumā uzņem 11–30 gramus augu barību. Kad kāpuri būs pilnībā izauguši, tie meklē vietu, kur iekūņoties. Parasti tas ir pie augu pamatnes augu atliekās vai augsnes virskārtā. Kad tie ir atraduši drošu vietu, tie veido kūniņu, kas ir brūnā krāsā.

Kāpostu baltenis

Pieris brassicae
Gadā attīstās 2 – 3 paaudzes. Pavasarī pieaugušie tauriņi intensīvi lido, pēc pārošanās mātītes dēj olas lapu apakšpusē, pēc 1 – 2 nedēļām izšķiļas kāpuri, kuri pēc 20 – 30 dienu barošanās piestiprinās pie kāda substrāta un iekūņojas. Jaunie tauriņi izlido pēc 9 – 20 dienām. Nelabvēlīgi apstākļi kaitēkļa attīstībai ir gaisa temperatūra ap +26 ℃ kombinācijā ar nelielu gaisa mitrumu (60%). Gaisa temperatūra ziemā zem –20 ℃ samazina kāpostu balteņa izplatību.
Pirmās paaudzes kāpuri parasti attīstās uz savvaļas krustziežiem, otrās un trešās paaudzes – uz kultivējamiem k rustziežiem. Sākumā uzturas vienkopus, pēc tam izklīst pa blakus augiem. Grauž lapās neregulārus robus vai nograuž tās pilnībā, atstājot tikai lapu dzīslas. Pēc 20 – 30 dienām piestiprinās pie kāda substrāta un iekūņojas. Ziemo kūniņas, kas piestiprinājušās pie sienām, koku stumbriem, sētām utml.

Kartupeļu lapgrauzis

Leptinotarsa decemlineata
Pieaugušie: Latvijā gadā attīstās viena vai vairākas paaudzes. Vaboles izlido pavasarī un uzmeklē dīgstošos kartupeļus. Mātītes dēj olas lapu apakšpusē, grupās pa 33 ‒ 40. Pēc 5 ‒ 15 dienām izšķiļas kāpuri. Pēc 8 ‒ 15 dienām izlido jaunās vaboles, kas turpina barošanas un uzmeklē ziemošanas vietas. Pārziemo vaboles augsnē, parasti 30 ‒ 35 cm dziļumā, bet pie nelabvēlīgiem apstākļiem var ziemot 1 m dziļumā. Ja trūkst barības, vaboles ielien augsnē un normāla mitruma apstākļos tur var palikt līdz diviem mēnešiem. Septembrī, kad laiks kļūst vēsāks, vabolēm augsnē iestājas diapauze, kas var turpināties līdz 3 gadiem. Saimniekaugi ir kartupeļi, baklažāni, tomāti, tabaka u.c. Attīstību veicina silts un sauss laiks.
Izšķīlušies kāpuri uzturas vienkopus un grauž kartupeļu lapas. Sevišķi intensīvi barojas trešā un ceturtā auguma kāpuri. Kāpuri attīstās 16 ‒ 34 dienu laikā un pēc tam iekūņojas. Gan vaboles, gan kāpuri barojas ar kartupeļu lapām, izgraužot tajās neregulārus robus. Stipras invāzijas gadījumā lapas nograuž gandrīz pilnīgi, neskartas paliek tikai lapu resnākās dzīslas un stublāji. Atsevišķos gados parādās masveidā, it īpaši nelielos kartupeļu stādījumos. Parasti bojā laukumveidā.

Mārītes

Coccinellidae
Pieaugušie: mārītes dzīvo dārzos, laukos un mežmalās uz augiem, kurus apdzīvo to barības objekti – mazkustīgi kukaiņi. Visbiežāk tās ir laputis, kas dzīvo un barojas vienuviet uz kāda auga lielā vairumā. Mārīšu krāsojums ir ļoti dažāds, Latvijā ir ap 50 sugu, bet biežāk sastopamas 5–8. Divpunktu mārītes sastopamas parkos un dārzos, retāk lauku platībās. Tās pārtiek no laputīm, lapu blusiņām, kukaiņu oliņām, maziem kāpuriem. Augļu dārzos sekmīgi iznīcina laputis. Piecpunktu un septiņpunktu mārīte ir dārzos visbiežāk sastopamās sugas. Pārtiek galvenokārt no laputīm, retāk lapu blusiņām, oliņām, maziem kāpuriem. Dienā spēj iznīcināt 80–100 laputis. Mārītes pārziemo pieauguša kukaiņa stadijā uz augsnes kritušo lapu un nobiru slānī.
Kāpuri ir enerģiski, līdz 10 mm gari, ar trim pāriem kāju, pelēcīgi vai violeti, ar kārpiņām un īpatnēju krāsu zīmējumu. Kāpuri ir plēsēji un barojas ar laputīm, un savas attīstības laikā apēd vairākus simtus laputu. Kāpuri var baroties arī ar citu kukaiņu olām, arī ēst mazākus savas sugas kāpurus. Kāpuri iekūņojas, pavadot tur laiku, līdz no kūniņām izkūņojas pieaugusī vabole.

Kāpostu cekulkode

Plutella maculipenni
Pieaugušie: Gadā attīstās vairākas paaudzes. Latvijas apstākļos viena paaudze attīstās 37 – 38 dienās. Pavasarī izlido tauriņi, mātītes apmēram nedēļu dēj olas nelielās grupās savvaļas un kultivējamo krustziežu lapu apakšpusē. +20,5 ℃ temperatūrā kāpuri izšķiļas 5 – 7 dienās. Kāpuri šādā gaisa temperatūrā attīstās 11 – 15 dienas. Pēc tam izveidojas kūniņas, un pēc 7 – 9 dienām izlido jaunās paaudzes tauriņi. Ziemo kūniņas, retāk tauriņi – augsnē. Liels daudzums kāpuru, tauriņu un kūniņu sastopams rudenī ziemas rapša sējumos. Pirmā paaudze savairojas vasaras rapša sējumos, pēc tam pārvietojas uz iestādītajiem kāpostu laukiem un citu krustziežu sējumiem/ stādījumiem.
Jaunie kāpuri alo lapas virskārtā, vēlāk grauž lapas, atstājot neskartu virsējo lapas epidermu, dažkārt izgraužot caurumus galvenokārt lapu vidusdaļā, bet ne gar malām. Izgrauž krustziežu ziedaizmetņus, jauno lapu augšanas punktus. Barojas uz ziedkāpostu galviņas virsmas, piesārņojot to ar ekskrementiem un padarot realizācijai nederīgu. Izalo Pekinas kāpostu lapas un iekūņojas starp lapām galviņā, padarot to realizācijai nederīgu. Pēdējos gados savairojas masveidā un rada nozīmīgus bojājumus galviņkāpostiem un ziedkāpostiem.

Pūcītes

Agrotis spp.
Pieaugušie: Gadā attīstās 1 - 2 paaudzes, tauriņi lido no jūnija otrās puses līdz septembra vidum. Intensīvāk lido vakaros un naktī. Olas dēj lapu apakšpusē, parasti rindiņās, vienkopus novietojot 8 - 200 oliņas. Viena mātīte izdēj līdz 1500 olu. Bojā kartupeļus, bietes, burkānus, gurķus, kāpostus, salātus, sīpolus, graudaugus u.c. Ziemo kāpuri 15 ‒ 20 cm dziļumā augsnē, pavasarī iekūņojas.
Pēc 13 - 20 dienām izšķīlušies kāpuri izklīst pa augu un grauž lapas, reizēm bojā augu stublāja apakšējo daļu. Kāpostiem sākumā grauž lapās apaļus caurumus, atstājot tur savus ekskrementus, vēlāk iegraužas galviņās, sabojājot to kvalitāti. Kāpuri attīstās 50 - 60 dienas, pēc tam tie iekūņojas augsnē un ziemo. Dažreiz var savairoties masveidā.

Ābeļu vērpējs

Malacosoma neustria
Pieaugušie: Kaitēklis mēdz savairoties ik pēc 8 ‒ 12 gadiem. Kļūst nozīmīgs, ja savairojas masveidā. Polifāga suga, kas sastopama uz dažādiem kokaugiem. Tauriņi ir brūni, vidēji lieli līdz lieli, ar resnu, matainu ķermeni. Ziemo sadētas olas. Mātītes dēj olas „gredzenā” ap viengadīgiem vai divgadīgiem zariņiem.
Kāpurs 50 ‒ 55 mm garš, matains, krāsains, pāri mugurai stiepjas viena balta garensvītra, bet gar sāniem – trīs garensvītras: sarkana ar melnu apmali, zila un dzeltena, galva zilganpelēka ar diviem melniem punktiem – kāpuracīm. Pēc izšķilšanās kāpuri turās vienkopus tīklojuma ligzdā. Kāpuri barojas uz jaunajām lapām un veido tīklojuma ligzdas, tajās ietinot zarus un lapas. Masveida savairošanās gadījumā nereti nograuž gandrīz visu lapas plātni.

Skābeņu lapgrauzis

Gastrophysa viridula
Pieaugušais: Latvijā bieži sastopams kaitēklis, īpaši uz alkšņiem, bet mēdz baroties arī ar lazdu, bērzu, kārklu, apšu, ievu lapām. Kokaugus bojā gan kāpuri, gan vaboles. Masveidā savairojoties, tie var pilnībā noēst lapas. Vaboles ziemo zemsedzē zem nobirušajām lapām. Ziemošanas vietas atstāj maijā, jūnija sākumā. Gaisa temperatūrai paaugstinoties virs +15 ℃, lapgraužu kļūst daudz vairāk, tie sāk intensīvi baroties un vairoties. Katra mātīte izdēj līdz 900 olu. Vecās vaboles vēl kādu laiku barojas, bet jūlija beigās nobeidzas.
Kāpuri Izšķīlušies kāpuri skeletē lapas. Augusta sākumā pieaugušie kāpuri ielien augsnes virskārtā un tur iekūņojas. Pirmās jaunās vaboles parādās aptuveni pēc divām nedēļām un sāk intensīvi baroties ar alkšņu lapām. Vēlāk kukaiņi dodas ziemot.

Alkšņu lapgrauzis

Agelastica alni
Pieaugušais: Kaitēklis atsevišķos gados var savairoties bīstamā daudzumā un nodarīt kaitējumu skābeņu sējumiem, sagraužot lapas. Šos kukaiņus ļoti bieži var sastapt pļavās gan Latvijā, gan citur Eiropā. Vabolīte ir apmēram 5 mm gara, tai raksturīgs vienmērīgs, metāliski zaļš krāsojums. Gada laikā var attīstīties vairākas paaudzes. Pieaugušie īpatņi pārziemo zemsedzē, augsnes virskārtā.
Kāpuri: Gada laikā var attīstīties vairākas paaudzes. Kāpuri pārtiek, galvenokārt, no skābeņu lapām, tās sacaurumojot, taču nesmādē arī citus radniecīgus augus no sūreņu, krustziežu, vijolīšu un skarblapju dzimtām, tādēļ skābeņu lauka malām jābūt tīrām no nezālēm vai tās regulāri jāappļauj.

Zemenāju lapgrauzis

Galerucella tenella
Pieaugušais: Gadā attīstās viena paaudze. Sastopams uz zemenēm, avenēm, vīgriezēm, kaulenēm, gandrenēm, retējiem un citiem augiem. Ziemo vaboles augsnes virskārtā, līdz 5 cm dziļi. Pavasarī maija pirmajā dekādē dēj olas. Kāpuri jūnija beigās iekūņojas augsnes virskārtā. Jaunās vaboles izkūņojas jūlija otrajā vai trešajā dekādē. Ziemošanas vietu tās uzmeklē septembrī. Pieaugušās vaboles lapās izgrauž caurumus.
Kāpuri: Gadā attīstās viena paaudze. Kāpuri uzturas lapu apakšpusē un grauž lapu parenhīmu, neskarot virsējo epidermu. Kāpuri jūnija beigās iekūņojas augsnes virskārtā. Reti savairojas masveidā.

Ķiršu zāģlapsene

Eriocampoides limacina
Pieaugušais: Bojā ķiršus, ābeles, bumbieres, plūmes u.c. Gadā attīstās 1 paaudze. Ziemo kāpuri kokonā augsnē, pavasarī tie iekūņojas un pieaugušās zāģlapsenes izlido jūnijā un jūlijā. Mātītes no lapu apakšpuses lapu audos iedēj olas.
Izšķīlušies kāpuri no virspuses skeletē lapas. Bojātās vietas nobrūnē, sakalst un nobirst. Kad kāpuri ir pieauguši, tie ielien augsnē, izveido kokonu un ziemo.